valdzinošā

valdzinošā
Rāda ziņas ar etiķeti Pedagoģija. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Pedagoģija. Rādīt visas ziņas

svētdiena, 2014. gada 1. jūnijs

Smieklīgi izteicieni no skolēnu domrakstiem

VASARA IR KLĀT!
Jā, es šogad par to īpaši priecājos - stundas ir beigušās un nu beidzot var strādāt cilvēcīgā ritmā un gulēt vairāk kā 5 stundas.
Tad nu ieskandinot vasaru un sūtot sveicienus maniem mīļajiem skolēniem, nododu jums savu kolekciju - smieklīgos izteicienus no skolēnu domrakstiem. Šeit vēl nav visi, jo brīžos, kad man nebija līdzi manas kladītes, tos pierakstīju uz lapiņām, bet nu jau lapiņas pazudušas.
Lai vai kā - priecīgu lasīšanu!



  • ·         Kad rakstnieks iegāja sevī, no viņa nāca laukā dzeja.
  • ·         I. Ziedonis ir labs dzejolnieks.
  • ·         1. pantā teiks, ka, kamēr tu radies, tu jau vēderā varēji ko padarīt.
  • ·         Viņš, iespējams, reizēm ceļo kaut kur, lai smeltos vairāk dabas un dzīvo radību.
  • ·         I. Ziedonis no rīta ir nedaudz lēns, bet labs autors.
  • ·         I. Ziedoņa mājā vienmēr ir tēlains un vienmēr pilns ar kaut ko.
  • ·         Daudzpunkte lietota tāpēc, ka tas teikums var turpināties, bet negrib ar to tekstu baigi uzbāzties.
  • ·         Viņas sirds bija mīksta kā sūklis.
  • ·         Katru gadu viņa kļuva arvien skaistāka un gudrāka. Līdz 18 gadu vecumā viņa pārstāja kļūt skaistāka, jo jau bija simts reizes skaistāka nekā pati skaistākā sieviete visā valstī.
  • ·         Mani sauc Skaidris, jo man viss ir skaidrs.
  • ·         (Par I. Ziedoņa dzejoli “Motors”) Finišs kaut kam vienmēr ir, un šajā dzejolī – ja ir par dzīvi, tad finišs ir nāve, un to Imants Ziedonis veiksmīgi sasniedza.
  • ·         Dažās valstīs bija absolūti milzīgs vējš.
  • ·         Vēstule nav īsti gramatiska.
  • ·         Paldies par vēstuli! Vēlu veiksmi ar slimošanu!
  • ·         Mēs ar ģimeni ejam uz baznīcu pateikt paldies un pateikties Dievam par visu to, ko ir padarījis un izdarījis mieru pasaulē, taču dažreiz aizejam uz Veco Rīgu un paskatīties, kāda taču mūsu valsts Latvija tomēr ir skaista.
  • ·         Pagāižgat
  • ·         Mana ģimene sāk gatavoties jau pirms nedēļas uz svētkiem.
  • ·         Visbeidzot mēs nopērkam salūtu, kas katru gadu uz manas sejas uzliek lielu prieku.
  • ·         Mājās ierodas mīkla un es sāku gatavot piparkūkas.
  • ·         Es un mamma sameklējam galdu un ļaujamies svētku noskaņai.
  • ·         Dienvidus ir zemes daļas siltā puse.
  • ·         Alksnājs ir meža uzaugušās dabas sūnas.
  • ·         Dipoņa ir lāča staigāšana.
  • ·         Elīze pina vainagus ar gribu.
  • ·         Poēma Kristoferam Robinam:

Būšu pavisam viens
Pavisam viens – bez drauga.
Mežā ar priedēm sarunāšos es,
Būšu, kā daži saka, forever alone.

  • ·         Viņš bija ļoti skumšs.
  • ·         Tautas pasaka ir pasaka, kuru nav sarakstījuši noteikti autori, bet parastie cilvēki.
  • ·         Viņa nevarēja justies vientuļi, jo vienmēr blakus bija koki un krūmi.
  • ·         Klusā un baltā naktī klusums vieno čiekurus.
  • ·         Rūdolfa Blaumaņa darbs “Nāves novele”
  • ·         Afiša – afišs ir tā kā ofiss, bet kaut kādā veidā savādāks.
  • ·         Afiša ir papīra lapa, uz kuras grandiozi pasniegts kāds pasākums.
  • ·         Sinakols  (domāts semikols)
  • ·         Tur ir divi komati, jo vārds “lūdzu” ir iebāzts teikumā.
  • ·         Tautas pasaka ir tautas izdomājums, teikums, ko katrs papildinājis.
  • ·         Tautas pasaka ir kad nāk no dzimtes (Latvijas).
  • ·         Mūzdienas
  • ·         Valsts prezidents Andris Bērniņš.
  • ·         Paraksts par viņu spriež, ka viņš ātri rakstīja, tāpēc viņam ātri beidzās dzīve, bet viņš bija sevī priecīgs un pašpārliecināts.
  • ·         Novelē “Nāves ēnā” viņš aprakstījis līdzīgus dzīves jēdzienus.
  • ·         Viņa raksturs bija nepilnīgs.
  • ·         Tagad R. Blaumani uzskata par gadījuma cilvēku, kaut arī viņš tāds negribēja kļūt.
  • ·         Ārējais izskats – bāla laika seja.
  • ·         “Nāves ēnā” tēls – Krīntāls.
  • ·         Gurlums bija zvejnieks, kas piedalījās darbībās un īpaši neizcēlās nevienam acīm.
  • ·         Es skrienu jau kopš bērnības kājas, cik atceros.
  • ·         Lietus sitoties pret mani ir brīnišķīgs!
  • ·         Birkas ārējais izskats ir parastās modes stilā.
  • ·         Tu izskaties pēc spoguļa, kurš nogulējis bēniņos pusgadsimtu.
  • ·         Samērā laba stāvokļa mašīna.
  • ·         Tāda ir burvju būtība – patriotisms.
  • ·         Cilvēks nopļauj šo dzīvību ar savām darbībām.
  • ·         Jo tikai retais spēj iedēstīt dvēseli nekārtības un haosa augsnē un izaudzēt krāšņu, skaistu ziedu.
  • ·         Bažibozuks ir auns, jo vārda sākumā ir vārds “baži”, kas saistās ar vārdu badojas, kā parasti to dara auni.
  • ·         Fricis Barga
  • ·         Vārds “Kompakti” nozīmē dzīvot mazā dzīvoklītī un nedārgi.
  • ·         Gaisā ritēja tāda sajūta, it kā viņi būtu brālis ar māsu.
  • ·         Romāns ir stāsts, kas balstīts uz centrālā cilvēka notikumiem un viss ap viņu saķeras kā zirnekļa tīklā.
  • ·         Daži brauc uz šejieni, lai mācītos kļūt par izglītotiem cilvēkiem.
  • ·         Rīgu dibināja 1201.gadā un no tā brīža arhitektūrā maz kas mainījies.
  • ·         Bažibozuks ir ļauns bullis, kurš nekad nav mīlējis.
  • ·         Dzimumļaudis.
  • ·         Nostāsts ir nereāls gadījums dzīvē.
  • ·         Luga ir saruna priekš teātra.
  • ·         A. Brigaderes luga “Aija un Paija”
  • ·         Boņs pēc dabas bija ne vien cilvēkbērns, bet ar lauvas gēniem.

ceturtdiena, 2014. gada 20. marts

Lietas, ko man neiemācīja skolā




Šodien pavisam nejauši uzdūros kādam attēlam internetā, kas mani... gaužām sadusmoja. Dažus līdzīgus attētlus biju redzējusi arī iepriekš. Lielākoties visos viens un tas pats, atšķiras tikai nianses – skolā man nemācīja, kā gatavot ēst, kā atrast darbu, utt, bet mācīja visu ko nejēdzīgu.

svētdiena, 2013. gada 6. oktobris

Par skolotājiem...

Tu zini, ka esi īsts skolotājs, ja:
* pamosties ar grāmatām ap/uz/zem tavas gultas,
* tavi murgi lielākoties ir par to, ka neesi sagatavojies stundām,
* tu labo gramatikas kļūdas restorāna ēdienkartē,
* tu tērē vairāk naudas skolas precēm kā saviem bērniem,
* tu zini 100 labus iemeslus, kādēļ nokavēt,

piektdiena, 2013. gada 31. maijs

17 lietas, kuras sapratu, pēc viena gada skolotāja profesijā

Šodien ir oficiālais mācību gada noslēgums, kas arī nozīmē – vasaras brīvlaiks ir sācies.  Es, būdama skolotāja, pēc tā ilgojos tikpat stipri kā mani skolēni. Bet pirms nolieku malā visas skolas lietas un aizveru klases durvis, lūk, 17 lietas, kuras sapratu, vienu gadu strādājot par latviešu valodas un literatūras skolotāju.

otrdiena, 2012. gada 20. novembris

Kam no Vilka kundzes bail?* jeb latviešu valodas skolotāju pārdomu stūrītis




Lai kā arī mums dažkārt gribētos dzīvot vientulībā, cilvēks tomēr ir radīts kā sociāla būtne, kas nozīmē – laiku pa laikam viņam nākas iepazīties ar citiem cilvēkiem. Parasti iepazīšanās notiek pakāpeniski, sākumā noskaidrojot vispārīgu informāciju par cilvēka vārdu, uzvārdu, vecumu, nodarbošanos un bērnu skaitu. Ja šī informācija abām pusēm šķitusi saistoša, tad seko „dziļāka izpēte”. Un nereti izrādās, ka tieši pirmajā vai otrajā iepazīšanās fāzē cilvēks, kurš varbūt sākumā likās mīļš un pūkains, kļūst par Vilka kundzi. Un vispār – šis raksts būs par latviešu valodu. 

ceturtdiena, 2012. gada 13. septembris

sestdiena, 2012. gada 1. septembris

Lai māmiņai un tētiņam, un dzimtenei ir prieks!

Mans mīļākais gadalaiks ir ziema, bet mīļakais mēnesis gadā - augusts. Neesmu paspējusi veikt nevienu sirdi plosošu ierakstu par ziemu vai augustu, kad jau klāt ir 1.septembris, un man (kā učenei - pučenei) gribas apsveikt visus skolas procesā iesaistītos cilvēkus - vecākus, bērnus, skolotājus, pulciņu vadītājus, pagarinātās dienas grupas audzinātājus, direktorus, biblotekārus, dežurantus, apkopējus, ēdnīcas darbiniekus un sētniekus!

otrdiena, 2012. gada 6. marts

Iedvesma mācīties

     Šis gads sācies veiksmīgi. Nekas tāds, ar ko diži zīmēties bijušajiem klasesbiedriem skolas salidojumā, pielikt pie sienas, audzināt visu atlikušo mūžu vai zaudēt saprātu ikreiz par to iedomājoties, nav noticis, tomēr nevarētu teikt, ka dzīve apstājusies. Reizēm (un tas nav tikai šogad) mani pārņem sajūta, ka esmu kaut kur iestigusi, grimstu savā Teiču purvā un nekur uz priekšu netieku. (Tādu brīžu indikatori – nenormāla ēstgriba, nevēlēšanās no rītiem mosties un vainas apziņa par visu to, ko nedaru, jo ... skat. otro iemeslu.) Un tad gadās tieši tā, kā gadījās dažas dienas atpakaļ.