Latviešu meitene Amerikā: dienas skrien kā stirnas

Laiks tiešām ir nepielūdzams un steidzas pārāk ātri. Nemanot, esmu pavadījusi Amerikā jau gandrīz mēnesi. Tagad tikai sāku ar visu aprast un pie visa pierast, kad jāsāk jau domāt, kā uz mājām aizvedīšu visu to kvantumu lietu, ko esmu te iepirkusi... Un vēl joprojām nav skaidri brīvās nedēļas plāni. Jāsāk domāt, jo laiks, kā redzams, paies pārāk ātri.

Pagājušā nedēļa ne ar ko daudz neatšķīrās no iepriekšējās un šīs laika ziņā. Garezerā joprojām ir auksti. Es ilgojos pēc siltas, jaukas istabiņas, bērzu malkas kurinātas... Man vispār nav tik siltu drēbju, lai es varētu šeit normāli dzīvot (tāpēc vakardien vīriešu nodaļā iegādājos zaļu džemperi, jo sieviešu nodaļā  nebija NEVIENAS JAKAS!). Pie kam - izskatās, ka man ir sācis augt gudrības zobs, tāpēc šobrīd pat smaidīšana sagādā sāpes. Un jā, es te tagad drusku pačīkstēšu, jo ir auksti, man nāk miegs un sāp zobs. :)

Tas ir rakūns. Priecīgākai noskaņai

Tātad pirmdiena sākās kā jau pirmdiena. Visi rīta posmi paiet stundās, to gatavošanā un darbu labošanā. Ar skolēniem joprojām iet ļoti labi. Mīlu savu darbu šeit un izbaudu katru minūti, ko varu pavadīt klases priekšā. Un īpaši priecīgi raugos uz noliktavas istabu, kur atrodas visas man nepieciešamās kancelejas preces, kuras es varu ņemt un izmantot. Latvijā man tas viss būtu pašai jāpērk veikalā, bet te - ņem un strādā. Tāda laime! :) (Mazie neatmaksātā un nenovērtētā pedagoga prieciņi)

Pirmdienas vakara nodarbība bija filma "Viņš, viņa, valodiņa", kurā galvenajā lomā ir Ilze, kura strādā šeit Garezerā. Arī viņas kolēģe Santa piedalās filmā. Tā nu viņas kļuva par tā vakara varonēm. Skolēni, uzzinājuši, ka rādīs filmu, uz skatīšanos ieradās pilnā ekipējumā - apkrāvušies ar dažādām našķu pakām. Arī pats skatīšanās process izvērtās interesants, jo skolēni aktīvi auroja, māva, ūjināja pie katra kadra, kurā parādījās skolotāja Ilze vai skolotāja Santa. Meitenes mazliet sabijās par šādu uzmanības izrādīšanu, bet skaidrs bija viens - viņas noteikti atstāja iespaidu uz skolēniem! :)

Kā lai neūjina, redzot tik skaistas skolotājas?

Otrdiena bija liela diena, jo Garezerā viesojās Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde. No rīta viņa teica uzrunu, skolēni uzdeva viņai jautājumus, viņa apmeklēja stundas. Izdevās ar viņu iepazīties personīgi un noskaidrojās, ka viņas meita iet tajā pašā skolā, kurā es strādāju! Latvija ir tik ļoti maziņa! Daina, piedod, nepaspēju viņai pateikt, ka viņa ir forša, bet es tā nodomāju gan vairākas reizes tajā dienā, jo šeit viņa uzvedās tik jauki, bija tik laipna pret visiem un vakarā pat iesaistījās ļoti jaukā aktivitātē. 

Dace Melbārde saka uzrunu skolēniem

Mūsu skolēni un Dace Melbārde

Vakara nodarbība bija mana vismīļākā nodarbība - Pērkonīša Ducināšana. Tas nozīmē, ka skolēni/dalībnieki dejo deju "Pērkonītis" bez apstājas vairākas reizes, līdz beigās paliek tikai viens izturīgākais pāris. Šī gada uzvarētāji bez apstājas nodejoja vienu stundu un trīsdesmit divas minūtes. 

Pievienoju video no šī vakara. Mani tajā vakarā uzaicināja izbraukt ar laivu, tāpēc nepaliku līdz beigām, bet nofilmēju pirmās 30 minūtes. Video izskatās, ka visi nedejo ritmā, jo vienkārši mūzika, kura bija man, ir lēnāka kā tā, kas skanēja tovakar. Tāpēc neuztraucieties - visi dejoja ritmā! Video var redzēt arī to, kā dejoju es un kā dejo kultūras ministre! Tāpēc noskatieties līdz galam!

Trešdiena bija skaista diena. Vakarā mūs sagaidīja kaut kas ļoti īpašs - svecīšu dievkalpojums. Katru gadu tas ir mazliet citādāk, bet šī gada man ļoti patika. Visi skolēni sapulcējās pludmalē, kur, saulei rietot, tika dziedātas dziesmas Dievam par godu, dedzinātas sveces un lūgtas lūgšanas. Visi bērni bija uzģērbuši baltus kreklus vai blūzes un melnas bikses vai svārkus. Atmosfēra bija ļoti svinīga. Vakarā noslēgumā mums visiem izdalīja baltas papīra puķes, kurās iekšā bija svecīte. Tad mēs šīs svecītes aizdedzinājām un palaidām ezerā. Dievs ir skaistums! Dievs ir miers! Dievs ir mīlestība!

Mūsu lūgšanu puķes

Arī ceturtdien mūs sagaidīja patīkamas lietas. Proti - skolas izbraukums. Mēs braucām uz Mičiganas ezeru, uz Waren Dunes. Tas bija vareni! Brīnišķīgi skaista diena, saule debesīs, neviena mākonīša, skaisti zilas debesis un atvēsinošs ezers. 

Waren Dunes beach

Pavadīju fantastisku pēcpusdienu pludmalē - guļot smiltīs, apmaldoties dežūrējot dūņās, spēlējot volejbolu un vienkārši atpūšoties. Un bija silti!!!!! Smiltis bija karstas un gar pašu ezermalu bija daudz sīku akmentiņu, kas masēja pēdas... Mmmmmm..... Atpakaļceļā visu ceļu pa rācijām spēlējās spēli, kur jāsauc visi zināmie vārdi uz burta L. Mēs uzvarējām, Ritvar, tik un tā! :)

čau!

Latvijas skaistules

Waren Dunes

Waren Dunes

Waren Dunes

Protams, viens selfijs

 Piektdien man atkal gribējās no visiem aizbēgt un vienkārši kaut kur pabūt. Dzīvot mežā bez kontaktiem ar ārpasauli dažkārt kļūst nomācoši. Tāpēc kopā ar Maiju sarunājām mašīnu un aizbraucām uz Trejupēm jeb Three Rivers, lai vienkārši pabūtu pilsētā. Tā nu mēs apmeklējām visus lielākos veikalus - Walmart un Meijer, iegājām arī amerikāņu humpalās un galā izmēģinājām arī McDonalds. Jāteic - Latvijā tas ir daudz garšīgāks. Bet visā visumā - cukurs, viens vienīgs cukurs...

Amerikas humpalas - Goodwill

Biju beidzot WalMart - Meijer man patīk labāk

Edik, Gunta un Dāvid - sveicieni jums no Meijer! Pūcīši rullē! :)

Sestdiena pagāja ļoti mierīgi. Novadīju stundas, aizgāju pagulēt, parunāju Skype un dežūrēju pie skolēnu izrakstīšanas. Baudīju gandrīz brīvdienu.
Toties svētdien (pēc nepatīkama starpgadījuma ar rūķīšiem, kuri bija samazinājuši manu svētdienas izejamo kleitu) tiku uz Misi katoļu baznīcā. Priesteris nebija amerikānis, tādēļ bija grūti saprast viņa angļu valodu, bet visādā ziņā - atkal apjautu, cik ļoti mīlu Katoļu Baznīcu - lai kurā pasaules malā es būtu, nekas nemainās šajā man tik mīļajā un ierastajā kārtībā. Dievs ir labs.

Liela un skaista baznīca. Mums priekšā sēdēja jauka katoļu ģimene ar 7 bērniem :)

 Pēc tam mēs devāmies pusdienās. Ēdām pusdienas ģimenes restorānā. Kā jau parasti, cenas bija zemas, bet porcijas milzīgas. Par 11 dolāriem es dabūju 4 ēdienus, kurus daļu vēl paņēmu līdzi un apēdu vakariņās, jo tik milzīgas porcijas pietiktu diviem cilvēkiem.

Uzgaidāmā telpa restorānā

Jā, es fotografēju ēdienu. :D Porcija bija milzīga!!!!!

Tā nu man pagāja pagājušā nedēļa. Arī šī jau ir pusē. Vispār - jūtams nogurums. Joprojām ir auksti, siltāku laiku solīja uz nedēļas beigām - ar nepacietību gaidu. Joprojām viss ir kārtībā. Sestdien gaidāms izbraukums uz Michigan City.

Izbaudu katru mirkli un pateicos Dievam par šo brīnišķīgo iespēju būt te!
Sveicieni visiem!
:*