Viņš nav tas pats cilvēks

Katras jaunas attiecības mūsu dzīvē ienes zināmu trauksmi. Vispār – jau pats divu cilvēku tuvošanās process ir tik intīms, trausls un noslēpumains, ka bail kaut ko sabojāt – vienalga, vai mēs esam atraduši jaunu draudzeni vai jaunu mīļoto cilvēku. Turklāt šim procesam klāt nāk dažādu iepriekšējo attiecību rēgi, notikumi, sajūtas, kas atgādina par seniem ievainojumiem, kas rezultējās bailēs un šaubās – vai vispār kaut kas var izdoties? Tādos brīžos pastāv liela iespēja, ka bailes mūs var paralizēt un, laicīgi nepārvarētas, aizklāt uz visiem laikiem brīnišķīgo un smalko attiecību pasauli.

Mēs visi esam mīlējuši un reiz savā mīlestībā esam tikuši ievainoti. Diemžēl. Kaut kad bērnībā sāpinājis, ka mamma, pārgurusi pārnākdama mājās no darba, nav pamanījusi, cik kārtīgi esmu sakārtojusi istabu, vai pusaudžu gados, kad draudzene nejauši izpļāpājusi manus noslēpumus, vai jauniešu vecumā, kad vīlos pirmajā mīlestībā, vai pieaugušam esot, redzēt, ka darbs nevienmēr tiem novērtēts. Man ir bijis tik sāpīgi raudzīties uz cilvēkiem brīdī, kad saprotu, cik mēs visi esam ievainoti un cik ļoti, pat tagad, pat pēc daudziem gadiem, mēs joprojām staigājam ar atvērtām brūcēm un turpinām asiņot. Tikai tagad, glābiņa neatraduši, jau vairs to nepamanām, pie tā jau esam pieraduši. Un tā mēs staigājam pa pasauli tādi sabrāzušies, sasitušies, saskrāpēti un mīlīgā vientiesībā esam nosolījušies, ka nekad vairs nepieļausim, ka tiksim ievainoti atkal. 

Šīs konkrētās rētas mūsos ir radījuši konkrēti notikumi, tādēļ nav jābrīnās, ka vēlāk dzīvē, saskaroties ar tādiem pašiem vai līdzīgiem notikumiem, mūs pārņem tās pašas sajūtas, kas toreiz. Un atkal paralizē. Viss var mainīties vienā sekundē un ieraut atkal neapturamā pagātnes atvarā, kas pārņem un noslīcina jau it kā aizmirstās sāpēs. Ir jāizlīgst ar savu pagātni, lai tā nespētu ietekmēt un sabojāt tagadni. Tas ir grūti. Bet lietderīgi. Jo nevienmēr situācija vai notikums, kas sācies tāpat kā toreiz, patiešām arī novedīs pie tāda paša iznākuma. Tādēļ, ka vienīgais, kas nav mainījies, kopš ievianojuma brīža, ir mūsu sajūtas – viss pārējais ir pilnīgi cita situācija. Tāpēc pastāv liela iespēja, ka atrisinājums būs pilnīgi cits. 

Ir tāds teiciens, ka tipiska sieviete pati izdomāja, pati apvainojās un pati aizgāja projām. Jāteic, ka zināma taisnība tur ir. Jau tā esot ievainotam un vēl sastopoties ar sāpīgo situāciju vēlreiz, visdrošāk liekas pašam izdomāt nākotnes scenāriju, laicīgi nobīties, izraudāties un laisties lapās. Un nekustināt, lai nesāp atkal. Vēl tipiska sieviete mēdzot izdomāt risinājumus problēmām, kuras vēl nav radušās. Tā teikt – sabojāt mirkli ar domām par to, kas būs pēc tam. Vai vēl isāk sakot – skriet pa priekšu savai dzīvei. Baidīties par visu, kas varētu notikt vai nenotikt gadījumā, ja notiktu vai nenotiktu tas, kā notikšana vai nenotikšana ir tikai knapi nojaušama vai nenojaušama. Taču viss, ko no mums prasa dzīve, ir dzīvot šajā brīdī – šeit un tagad, un izbaudīt visu, ko tā mums sniedz. Šeit un tagad. 

Tāpēc dažkārt ir svarīgi apstāties un saprast – jā, esmu ievainots, man ir rētas un sāpīgas atmiņas, bet cilvēks, kurš man šobrīd ir tuvumā, nav tas pats cilvēks, kas man nodarīja pāri agrāk. Tāpēc, iespējams, šoreiz viss būs daudz citādāk. Daudz labāk. Ja vien es nenobīšos. Jo viņš nav tas pats cilvēks...

Pink - Just give me a reason

Right from the start

You were a thief

You stole my heart

And I your willing victim

I let you see the parts of me

That weren't all that pretty

And with every touch you fixed them

Now you've been talking in your sleep, oh, oh

Things you never say to me, oh, oh

Tell me that you've had enough

Of our love, our love

Just give me a reason

Just a little bit's enough

Just a second we're not broken just bent

And we can learn to love again

It's in the stars

It's been written in the scars on our hearts

We're not broken just bent

And we can learn to love again

I'm sorry I don't understand

Where all of this is coming from

I thought that we were fine

(Oh, we had everything)

Your head is running wild again

My dear we still have everythin'

And it's all in your mind

(Yeah, but this is happenin')

You've been havin' real bad dreams, oh, oh

Used to lie so close to me, oh, oh

There's nothing more than empty sheets

Between our love, our love

Oh, our love, our love

Just give me a reason

Just a little bit's enough

Just a second we're not broken just bent

And we can learn to love again

I never stopped

You're still written in the scars on my heart

You're not broken just bent

And we can learn to love again

Our tear ducts can rust

I'll fix it for us

We're collecting dust

But our love's enough

You're holding it in

You're pouring a drink

No nothing is as bad as it seems

We'll come clean

Just give me a reason

Just a little bit's enough

Just a second we're not broken just bent

And we can learn to love again

It's in the stars

It's been written in the scars on our hearts

That we're not broken just bent

And we can learn to love again

Just give me a reason

Just a little bit's enough

Just a second we're not broken just bent

And we can learn to love again

It's in the stars

It's been written in the scars on our hearts

That we're not broken just bent

And we can learn to love again

Oh, we can learn to love again

Oh, we can learn to love again

Oh, oh, that we're not broken just bent

And we can learn to love again