Šodien ir mana dzimšanas diena. Un šorīt es pamodos. Un tas ir lieliski.
Es nevaru pateikt paldies personīgi visiem cilvēkiem, kas mani šodien apsveica (wow, Facebooks tiešām dara brīnumus ar dzimšanas dienām... Par dažu cilvēku klātbūtni savā kontā pat nenojautu...), tāpēc es publiski pateikšu visu to, ko šodien es jutu savā sirdī.
Mana sirds ir pateicības pilna vispirms jau manam mīļajam Dievam, jo Viņš mani bija izredzējis, iemīlējis un izvēlējies vēl pirms es biju dzimusi.
Tad es gribu pateikties savai mammai un tētim, ka viņi nolēma laist mani pasaulē, ka mazu pucēja kleitās un puķu vainagos, ka palīdzēja man attīstīt manus talantus un vienmēr ir mēģinājuši izprast manu sarežģīto dvēselīti.
Īpaši silts paldies manai dvēseles draudzenei Jolantiņai, jo viņa ir tik lieliska, mīloša un skaista, viņas sirds ir tik liela, ka tur pietiek vietas arī man.
Manām cukurbumbuksītēm Mīļmašīnai un Dandītei, kuras nevienmēr mani ir sapratušas, bet vienmēr bijušas klāt.
Paldies arī Aivai, Guntai, Uldim par to, ka viņi vienkārši neļauj man pazust pavisam no viņu dzīvēm.
Paldies visiem tiem zināmajiem un nezināmajiem cilvēkiem, kas par mani ir lūguši - esmu bezgala pateicīga.
Un visbeidzot - paldies visiem cilvēkiem, kurus es pazīstu un kuri pazīst mani, kurus esmu satikusi tikai dažus mirkļus un ar kuriem kopā esmu pavadījusi laimīgas stundas. Paldies tiem, ar kuriem esmu smējusies, lēkājusi pa gultām, metusi tualetes papīrus no 4. stāva loga, kopā raudājusi, stundām skatījusies stulbus seriālus, kopā esmu izstaigājusi visu Rīgu, kopā snaudusi, kopā lūgusies, slavējusi Dievu un pievarējusi visus 100 km līdz Aglonai, kopā rakstījusi stundu konspektus un nāktīs zīmējusi 50 dažāda veida līnijas kompozīcijas mājasdarbam, paldies tiem, kuri dzīvo man blakus un aizlienē internetu, tiem, kas mani veikalā apkalpo, tiem, kas man uzsmaida un tiem, ar kuriem esmu vienkārši veģetējusi uz dīvāna.
Tāpēc, ka jūs visi man esat devuši iemeslu dzīvot. Ir bijušas dienas, kad izvēlēties dzīvību ir bijis smagākais lēmums. Ir bijuši brīži, kad dzīvošana nemaz nav šķitusi pašsaprotama.
Tāpēc viss, ko jūs ar mani kopā esat darījuši, ir palīdzējis man ieraudzīt, ka dzīve varbūt nav taisnīga, bet tā tik un tā ir skaista, ka ir jāpieceļas, jāsaģērbjas un jāparādās pasaulei.
Un paldies, ka šajā dzimšanas dienā jūs man palīdzējāt atkal piedzimt.
P.S. Mēs ar Dievu esam sarunājuši, ka jums visiem par to būs baigi foršās lietas dzīvē. ;)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru